Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Jūras administrācija” (turpmāk – JA) tika izveidota 1994. gadā kā valsts bezpeļņas organizācija uz 1991. gadā dibinātā Latvijas ostu galvenā kapteiņa dienesta bāzes, pievienojot
Latvijas Hidrogrāfijas dienestu,
Meklēšanas un glābšanas dienestu,
Latvijas Kuģu reģistru,
Latvijas Jūrnieku reģistru.
Šajā laika periodā JA saistības un pienākumi tika noteikti Ministru kabineta noteikumos – Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss). Laika gaitā optimizējot valsts kontroles un uzraudzības funkciju izpildi, JA vairākkārtīgi tika restrukturizēta. Notikušas arī izmaiņas JA veicamo funkciju izpildē atbilstoši LR normatīvos aktos noteiktai kārtībai. Pašlaik JA ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša institūcija, kura veic Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteiktās funkcijas.
Hronoloģiski dati
2008. gads
Latvija piesakās brīvprātīgajam IMO auditam. IMO audita mērķis ir noteikt, cik efektīvi attiecīgā IMO dalībvalsts ir ieviesusi un turpina piemērot starptautiskās konvencijas, kurām tā ir pievienojusies. Audita veikšana tiek prognozēta 2010. gadā.
Aprīlī tiek uzsākts darbs pie projekta Uzņēmuma Vienotās Vadības informācijas sistēma detalizētas prasību specifikācijas izstrādes ar mērķi izveidot uz vienādiem principiem bāzētu informācijas sistēmu.
Jūnijā uzsākta dalība Eiropas Komisijas finansētā zinātniskajā projektā Sustainable Knowledge Platform for the European Maritime and Logistics Industry (SKEMA), kas paredz izveidot jūrniecības zināšanu platformu Eiropas Savienības valstu mērogā. Rezultātā tiks izveidota datu bāze, kurā ar jūrniecību saistīto nozaru speciālisti varēs iegūt jaunāko informāciju ES likumdošanā, tehnoloģijās un pieredzes apmaiņā (www.skematransport.eu).
2007. gads
Turpinot darbu pie Irbes jūras šauruma rekomendējamā kuģu ceļa izmaiņām, veikti papildu dziļuma mērījumi un uzsākts darbs pie jaunās Irbes jūras šauruma kartes.
Attīstot navigācijas līdzekļu monitoringa sistēmu, uzsākta ģeotelpiskās informācijas sistēmas izveide, kurā iekļauta informācija par navigācijas līdzekļiem, kuģu kustību Baltijas jūrā.
Janvārī JA sāk izdot žurnālu Jūrnieks.
Maijā pirmo reizi televīzijā tiek pārraidīts JA rīkotais konkurss vidusskolniekiem Enkurs 2007.
2006. gads
Lai uzlabotu kuģošanas apstākļus, sagatavotas izmaiņas rekomendējamam kuģu ceļam Irbes jūras šaurumā ar mērķi nodrošināt drošu kuģošanu kuģiem ar iegrimi līdz 15,5 m. Sadarbībā ar Starptautisko Bāku Asociāciju (IALA) uzsākti sagatavošanas darbi par starptautiskas darba grupas izveidošanu, lai izvērtētu un izstrādātu Irbes jūras šauruma kuģu ceļam nepieciešamo aprīkošanu ar atbilstošiem navigācijas līdzekļiem un paredzētu izziņošanu saskaņā ar Starptautiskajā jūras organizācijā vispārpieņemto praksi.
Leonardo da Vinči programmas ietvaros tiek noslēgts līgums ar Profesionālās izglītības attīstības aģentūru un uzsākts ES Pilot projekts - Jūrnieku sertifikātu viltojumi – drauds jūrnieku sagatavošanas sistēmai. Šī projekta mērķis ir apzināt viltoto sertifikātu izplatību, izmantošanas metodes un praksi to apkarošanai, izstrādāt instrumentu paketi cīņai pret viltojumiem..
Pavasarī notiek JA rīkotais konkurss vidusskolniekiem Gaidām kapteiņus! Arī tevi. Rudenī JA sāk organizēt konkursu vidusskolniekiem Enkurs, kura mērķis ir iepazīstināt skolniekus ar jūras virsnieka profesiju un celt šīs profesijas prestižu sabiedrības acīs. Konkursa rīkošanā un atbalstīšanā tiek iesaistītas dažādas ar jūrniecības nozari saistītas iestādes un organizācijas.
2005. gads
Sadarbībā ar Satiksmes ministriju realizēts Automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) projekts
Latvija uzņemta Starptautiskajā Hidrogrāfijas organizācijā un kļūst par šīs starptautiskās organizācijas 75. dalībvalsti.
No 1. jūlija Latvija kļūst par pilntiesīgu Parīzes memoranda dalībvalsti.
2004. gads
1. novembrī BO VAS “Latvijas Jūras administrācija” pārreģistrēta par valsts akciju sabiedrību “Latvijas Jūras administrācija”.
10. maijā Baltijas jūrā avarē zvejas kuģis “Astrīda”, bojā iet visi seši apkalpes locekļi. Latvijas Jūras administrācijas speciālistu veiktās izmeklēšanas rezultātā izdodas pierādīt, ka avārijā vainojams Kipras karoga kuģis “Vladimir” (avārijas izraisītāji pie atbildības nav saukti joprojām). JA atzīmē 10 gadu jubileju.
2003. gads
Stājoties spēkā grozījumiem Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, kuros noteikts, ka BO VAS “Latvijas Jūras administrācija” veic Starptautiskajā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksā (ISPS kodekss) noteiktās atbildīgās organizācijas funkcijas, 15. septembrī JA tiek izveidota Kuģu un ostu aizsardzības nodaļa.
2002. gads
Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēki pilnībā pārņem meklēšanas, glābšanas un naftas piesārņojuma seku likvidācijas darbu jūrā veikšanas un koordinācijas funkcijas, kā arī Jūras centru.
JA nodod Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku valdījumā Globālās Jūras Avāriju Sakaru sistēmas aparatūru.
Tiek uzsākts PHARE projekts “Jūras drošība”, kas ietver divu līgumu realizāciju: Contract 1 “Twinning Covenant” – esošās situācijas analīze, konsultācijas un apmācība un Contract 2 “Supplies” – tehniskā aprīkojuma un datorprogrammu piegāde.
2001. gads
Cilvēku meklēšanas un glābšanas dienesta funkcijas pārņem Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēki. Līdz 2001. gada beigām JA pakļautībā paliek negadījumu un drošības sakaru koordinācijas funkciju izpildošais Jūras centrs.
Jūlijā no Somijas uzņēmuma “Uudenkaupungin Tyōvene OY” pieņemts ekspluatācijā jauns hidrogrāfisko mērījumu kuģis “Kristiāns Dāls”.
Globālā Jūras avāriju sakaru sistēmas (GMDSS) projekta ietvaros tiek uzbūvēti 11 masti, piegādāta GMDSS aparatūra, veikta tās montāža un uzstādīšana, kā arī saņemts sertifikāts, kas apstiprina, ka iekārtas piegādātas saskaņā ar GMDSS projektu.
Navigācijas tehniskās ierīces JA nodod Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu pārvalžu apsaimniekošanā. JA pārziņā paliek navigācijas līdzekļu darbības uzraudzības un kontroles funkcijas.
25. jūlijā JA saņem auditoru “Lloyd’s Register” izsniegtu Kvalitātes vadības sistēmas sertifikātu, kas atbilst starptautiskā standarta EN ISO 9001:2000 prasībām.
2000.gads
1. jūlijā Ostu kapteiņu dienesti tiek nodoti attiecīgo Latvijas ostu pārvalžu pakļautībā. JA darbinieku skaits samazinās no 335 darbiniekiem līdz 163.
Turpinās 1999. gadā uzsāktais globālās jūras avāriju sakaru sistēmas (GMDSS) projekts, kas paredz modernas sakaru sistēmas izveidi. Projekts tiek finansēts no valsts budžeta, pašu ieņēmumiem, ES PHARE projekta līdzekļiem.
