Dānijas Jūras administrācija strādā ātri un operatīvi
Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra (JA JR) speciālisti pieredzes apmaiņas vizītē apmeklēja Dānijas Jūras administrāciju un jūrniecības izglītības iestādes. Dānijas Jūras administrācija pēc savas struktūras un arī veicamajām funkcijām ir līdzīga Latvijas Jūras administrācijai. Tajā strādā 214 cilvēku – tas nav daudz, ja ņem vērā, ka Dānijas flote apjoma ziņā ir 3% no kopējās pasaules flotes un veic 10% no pasaules jūras pārvadājumiem.
Savukārt jūrnieku Dānijā ir krietni mazāk – 8000, tātad pat ne puse no Latvijā reģistrēto jūrnieku skaita, - pēc vizītes pastāstīja JA JR vadītājs Jāzeps Spridzāns.
JA JR speciālistus jo īpaši interesēja jūrniecības izglītības uzraudzība, kā to veic viņu kolēģi Dānijā. Tur jūrniecības izglītība nav padota Izglītības ministrijai, kā tas ir pie mums. Dānijā Jūras administrācija izstrādā izglītības programmas, administrācijas rokās ir arī finansiālās puses nodrošināšana – un, protams, arī uzraudzība.
Lielas atšķirības ir jūrnieku sertificēšanas sistēmā. Eksāmenus dāņu jūrnieki kārto izglītības iestādēs – Jūras administrācija tās vada un kontrolē, un tādēļ arī tām uzticas.
Dāņu Jūras administrācija arī gatavo ar jūrniecību saistīto noteikumu, tostarp sertifikācijas noteikumu, projektus. Arī Latvijā noteikumus faktiski izstrādā Jūras administrācija, taču tos apstiprina Ministru kabinets – tātad cilvēki, kuri nav nozares speciālisti. Turklāt process pie mums ir gauss un smagnējs, nepieciešami vismaz trīs mēneši, lai kaut ko apstiprinātu – dāņiem šādu problēmu nav, viņi visu dara paši, ātri un operatīvi. Ministrijā jūrniecību pārstāv viens cilvēks, kurš nodrošina saikni, bet viss darba process notiek uz vietas administrācijā. Pirms tiek pieņemti kādi jauni normatīvie akti, tie tiek saskaņoti ar ieinteresētajām pusēm, ar reālajiem jūrniecības aizstāvjiem – bet arī tas viss notiek bez kādas liekas kavēšanās.
Vēl viena būtiska atšķirība – dāņi nebaidās no jūrnieku dokumentu viltojumiem. Tur tādu nav – jo sabiedrībā tā nav pieņemts.
Latvijas speciālisti apmeklēja Svendborgas starptautisko jūras akadēmiju. Dānijā darbojas princips „nauda seko studentam”, un katram jūrniecības studentam ik gadu „seko” ap 13 000 eiro. Pasniedzēju algas gan salīdzinoši nav lielas, taču pasniedzēju netrūkst, jo tas ir ļoti prestižs darbs, turklāt pasniedzējam atliek arī daudz brīva laika. Vidējais akadēmijas pasniedzēju vecums ir 40 – 50 gadu.
Būtiskākā atšķirība starp Svenborgas akadēmiju un Latvijas Jūras akadēmiju – mēs gatavojam jūras virsniekus galvenokārt starptautiskajai flotei, savukārt Svenborga pamatā gatavo speciālistus savai kompānijai Maersk. Galvenais šādas sistēmas pluss – viegli atrisināt problēmas ar prakses vietām, studenti iziet prakses savā nākamajā darba vietā. Kompānijai ir kuģi, uz kuriem strādā speciāli darbam ar studentiem apmācīti virsnieki, ir speciāls aprīkojums.
Dāņi gatavo speciālistus, kas var strādāt gan par stūrmaņiem, gan mehāniķiem.
Neraugoties uz atšķirīgo darbībā, dāņi tomēr uztver Latviju kā līdzvērtīgu sadarbības partneri – uzsver J. Spridzāns.
| 
