Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļas speciālisti ir pabeiguši izmeklēšanu par zvejas kuģa Beverīna un sešu tā apkalpes locekļu bojāeju 2008. gada 2. decembrī.
Kuģis nogrima netālu no Liepājas ostas.
Latvijas Jūras administrācijas Avāriju izmeklēšanas nodaļas speciālisti ir pabeiguši izmeklēšanu par zvejas kuģa Beverīna un sešu tā apkalpes locekļu bojāeju 2008. gada 2. decembrī.
Kuģis nogrima netālu no Liepājas ostas. Kuģim vairākas stundas pirms negadījuma sabojājās galvenais dzinējs, kuģis tika atvilkts līdz ostas pievārtei, taču radās problēmas ar tā ievilkšanu ostā, jo vēja ātrums pārsniedza 18 m/s. Tomēr netika uzskatīts, ka situācija būtu bīstama – jo neviens, izņemot kuģa apkalpi un īpašnieku nezināja, ka kuģa kravas tilpne ir piekrauta ar ruļļos satītiem kabeļiem.
Nenostiprinātā un kuģim neatbilstošā krava, spēcīgās šūpošanās rezultātā, noslīdēja uz vienu pusi, veicinot kuģa stabilitātes zudumu, kā rezultātā kuģis apgāzās un nogrima. Neizdevās izglābt nevienu no apkalpes locekļiem. 11 mēnešu laikā pēc avārijas ir izdevies atrast piecu bojā gājušo zvejnieku mirstīgās atliekas.
Izmeklēšanas ziņojumā norādīts, ka par Beverīnas bojāejas cēloņiem ir uzskatāms nelabvēlīgu apstākļu kopums:
kuģa galvenā dzinēja apstāšanās,
ūdens iekļūšana kuģa āhterpīķī, iespējams arī kuģa kravas tilpnē, un vēlāk uz kuģa klāja, kas izsauca kuģa stūres iekārtas bojājumu, kā arī kuģa noturības zudumu un tā apgāšanos,
zvejas kuģim nepiemērotas kabeļu kravas pārvadāšana kuģa kravas tilpnē bez iekraušanas un pārvadāšanas tehnoloģijas – vētras laikā kuģim zvalstoties, kuģa tilpnē nenostiprinātās kravas nobīde veicināja kuģa stabilitātes zudumu.
Par Beverīnas apkalpes locekļu bojāejas cēloņiem tiek atzīta kuģa kapteiņa nespēja izvērtēt situācijas bīstamību un pieņemt kardinālu lēmumu ekstremālā situācijā.
Kuģa kapteinis savlaicīgi nedeva briesmu signālu un nepieprasīja kuģa apkalpes evakuāciju. Tāpat netika dots rīkojums apkalpes locekļiem atstāt kuģi un pāriet uz glābšanas plostu, kad situācija bija kļuvusi kardināli kritiska. Bez tam, strādājot uz kuģa vētras laikā, apkalpes locekļiem nebija dots rīkojums uzvilkt glābšanas vestes.
Beverīnas īpašnieks nesniedza detalizētu informāciju par kuģa tehniskajām problēmām un patieso kravu ne Liepājas ostas Kuģu satiksmes dienestam, ne Jūras glābšanas koordinācijas centram. Tāpat īpašnieks nepieprasīja apkalpes evakuāciju.
Lai novērstu līdzīgu smagu jūras avāriju iespējamību nākotnē, izmeklēšanas ziņojumā ietverti drošības ieteikumi:
Kuģošanas drošības inspekcijai – par nepieciešamību izstrādāt priekšlikumus jūrniecības normatīvo aktu grozījumiem;
zvejas kuģu īpašniekiem – par nepieciešamību nodrošināt apkalpes locekļus ar darbam piemērotām glābšanas vestēm, kā arī nodrošināt kuģa dokumentāciju un atbilstošas tehnoloģijas, ja zvejas kuģis tiek izmantots specifisku, ar zvejniecību nesaistītu kravu pārvadājumiem;
Liepājas ostas vadībai – par nepieciešamību izanalizēt un izvērtēt operatoru darbību saistībā ar šo negadījumu, kā arī nodrošināt maksimāli precīzu notikumu atainojumu Kuģu satiksmes dienesta sardzes žurnālā saistībā ar negadījumiem, kas notiek ostas akvatorijā;
Jūras glābšanas koordinācijas centram – ņemot vērā valsts robežsardzes kuģu dislokāciju un to piemērotību meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanai vētras laikā, noteikt robežsardzes peldlīdzekļus kā primāros resursus glābšanas operācijās, līdzvērtīgi Jūras spēku kuģiem, kā arī apsvērt iespēju NBS Gaisa Spēku helikopteru dislokācijas vietas pārcelt tuvāk Latvijas rietumu piekrastes ostām.
