Pabeigta izmeklēšana par zvejas kuģa Unora nogrimšanu
Latvijas Jūras administrācijas (JA) Avāriju izmeklēšanas nodaļas (AIN) speciālisti ir pabeiguši izmeklēšanu par zvejas kuģa Unora nogrimšanu.
Unora nogrima šā gada 17. februārī, aptuveni 37 jūras jūdzes no Dānijas salas Bornholmas.
Latvijas Jūras administrācijas (JA) Avāriju izmeklēšanas nodaļas (AIN) speciālisti ir pabeiguši izmeklēšanu par zvejas kuģa Unora nogrimšanu.
Unora nogrima šā gada 17. februārī, aptuveni 37 jūras jūdzes no Dānijas salas Bornholmas. Tika veikts pēdējais tralējums, lai pēc tam dotos uz Nexo ostu un nodotu nozvejoto lomu. Kuģa kapteinis un mehāniķis atradās stūres mājā, pārējie četri apkalpes locekļi strādāja uz klāja. No kreisā borta pakaļgala pārkares uz kuģa klāja uzšļācās liels vilnis, kuģis sasvērās uz labo bortu, un, pirms tas paguva atgūt līdzsvaru, uzšļācās otrs vilnis, kurš vēl palielināja sānsveri. Kuģis nogrima, neatguvis līdzsvara stāvokli.
Četri apkalpes locekļi, kuri atradās uz klāja, paguva pāriet uz glābšanas plostu, un Dānijas glābšanas dienesta helikopteris, kas ieradās notikuma vietā pēc pāris stundām, tos uzņēma un nogādāja hospitālī. Kuģa kapteinis un mehāniķis nepaguva pāriet uz glābšanas plostu, un glābšanas operācijas laikā viņi netika atrasti.
Unoras bojāejas izmeklēšanu ievērojami sarežģīja fakts, ka kuģa vraks atrodas aptuveni 90 metru dziļumā, un līdz ar to nav iespējams veikt vraka apsekošanu.
Izmeklēšanas laikā ir noskaidrots, ka gan Unoras, gan tai pašai firmai piedarošā, tāda paša tipa kuģa Bonivars pēdējā laikā pirms avārijas nodoto lomu svars ievērojami pārsniedza uz kuģa pieļaujamo zivju kravas svaru. Tas dod pamatu uzskatīt, ka, tā kā kuģis gatavojās doties uz ostu, arī negadījuma laikā pieļaujamais zivju kravas svars pārsniedza pieļaujamo. Izmeklēšanas ziņojumā atzīmēts - iespējams, ka zvejas kuģu regulāru pārkraušanu veicina zvejnieku atalgojuma nosacījumi – jo lielāka nozvejoto zivju tonnāža, jo atbilstoši ir lielāks zvejnieku atalgojums. Iespējams, ka šī iemesla dēļ zvejnieki apzināti riskē, ignorējot kuģa Noturības informācijas prasības par atļauto kravas daudzumu. Kuģa īpašnieka un izdzīvojušo apkalpes locekļu izmeklēšanas laikā sniegtā informācijas par kravas apjomu ir ļoti atšķirīga.
Bez tam daļa no kravas – izzvejotās, bet vēl nesašķirotās zivis (apmēram 10 tonnas) atradās uz kuģa klāja, kaut gan jau pieminētā Noturības informācija nosaka, ka reisa laikā uz klāja loma pārvadāšana nav paredzēta, tam jāatrodas kuģa tilpnē.
Izmeklēšanas laikā konstatēti arī citi Noturības informācija nosacījumu pārkāpumi.
Avāriju veicinošs faktors bija arī kuģim veiktā klāja pārbūve. Lai pasargātu zvejniekus no vēja un viļņu šļakatām, labā borta margsiena ir paaugstināta aptuveni 2,3 m augstumā virs kuģa galvenā klāja, augšdaļā tā pāriet horizontālā virsmā un izveido nojumi. Brīdī, kad kuģa klāju apšļāca pirmais lielais vilnis, nojume aizkavēja ūdens noplūšanu no klāja, kuģis sasvērās uz sāniem, un sekojošais nākamais vilnis vēl vairāk pastiprināja sānsveri, un kuģis vairs neatguva līdzsvaru.
Lai novērstu līdzīgu smagu jūras avāriju iespējamību nākotnē, izmeklēšanas ziņojumā ietverti drošības ieteikumi:
· Kuģa īpašniekam: nodrošināt zvejas kuģu ekspluatāciju, nepārkāpjot Noturības informācijā noteiktos kuģu kravnesības limitus; jebkurus pasākumus, kas saistīti ar kuģa konstrukciju izmaiņām vai papildus aprīkojumu uz kuģa, saskaņot ar Latvijas Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekciju.
· Kuģošanas drošības inspekcijai: veikt pastiprinātu kontroli saistībā ar zvejas kuģu pārslodzi (liekās kravas pārvadājumiem), piesaistot zvejas kuģu inspekcijām Valsts robežsardzes un Krasta apsardzes peldlīdzekļus. Īpašu uzmanību inspekciju laikā pievērst kuģa klāja ūdens vārtiem un iespējamajiem šķēršļiem, kas var kavēt ūdens noplūdi no kuģa klāja.
· Latvijas zivsaimnieku asociācijai: izanalizēt ziņojumu par Unoras negadījuma izmeklēšanu, pievēršot īpašu uzmanību ziņojumā minētajiem pārkāpumiem – zvejas kuģu pārslodzei un citiem. Sagatavot priekšlikumus zvejas kuģu īpašniekiem par nepieciešamajiem pasākumiem zvejas kuģu drošības jautājumu uzlabošanai.
